Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
mežs vītero putnu balsīs dzidrās, kā mēģinot apsteigt saules smieklus upītes ūdenskrituma šļakstos. hei re, vai tā nebija zaķa ļipa, kas aiz ērkšķogu krūma paslēpties steidz. salna (vai sarma, kāda atšķirība?m) gurgst zem soļiem. dzērvju kāsis pā jūsras līci, sev vien zināmā ceļā steidz. rīts. Lieldiena ar trīs odiem ir jau klāt. labrīt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
