Šorīt mans saulriets tiešām ir netīrs. Rūsains. Tikai ne koši sarkans. Laikam tā ir labāk. Koši sarkana ir jau cigarešu paciņa.

Un šovakar man pieder tikai skaņas, viena bilde, dūmi un netīri saulrieti rītos un zīda saullēkti vakaros.
Šonakt bezmiegs ir savādāks. Nepareizāks. Jaunāks. Pazaudētāks, gluži kā zīds ar noise.
Un man ir vienalga, vai jūs sapratāt.

Iespējams man ir jāiet gulēt, bet es vēl neredzu sauli.