|
|
|
Janvāris 11., 2009
16:50
Cik patīkami apzināties, ka nākošājās divās nedēļās es varēšu nojūgties no pārmācīšanās. Varēšu domāt un runāt par miega trūkumu, galvassāpēm, ķermeņa pagurumu, roku trīcēšanu, runasspēju zudumu un vārdu jēgas zaudēšanu. Un lamāties par to, cik ļoti man tas viss riebjas. Varēšu iemigt tramvajos, atslēgties eksāmenos vai vienkārši fantazēt par saļimšanu tramvaja pieturā. Es varēšu sapņos redzēt to, kā es nokavēju eksāmenu, vai vienkārši nespēt aizmigt, jo cauri galvai maršē definīciju pulki. Manu sirdi un prātu žņaugs nepadarīto darbu rēgi. Ah.. :) Līdz kam gan cilvēkam ir jānonāk, lai ar nepacietību un sajūsmu gaidītu šo visu? :D
Garastāvoklis:: joprojām negribu rakstīt eseju
Mūzika: Acetone
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
