Es guļu dārzā uz soliņa, skatos debesīs. Izskatās, ka tulīt līs - jo labāk. Gribu, lai līst, lai lietus aizskalo prom visu, kas ir manā galvā, visus vecos pārdzīvojumus, zaudējumus, pāridarījumus un - arī labo. Jo kāda jēga gan no tā visa labā, kas ir bijis, ja Tu pats lieliski apzinies, ka tā vairs nebūs nekad? Labāk sākt visu no nulles, tad sajūta būtu kā pirmajā reizē, nebūtu tādas domas - ir bijis labāk.
Noplūcu vienu no koši sarkanajām puķēm, kas aug blakus, piespiežu pie deguna. Smaržo. Tik saldi, patīkami. Kutinu ar to savas lūpas. Tulpes ziedlapas ir tik maigas... Un šajā brīdī es mīlu šo puķi. Par to, ka viņa ir tik maiga, smaržo visiem, pat nepazīstot, nezinot mūsu sliktās īpašībās, nezinot, ka nemākam mīlēt un kur nu vēl saudzēt.
Maigums ir liels retums. Tas vienkārši ir vai nav, tam nav mērķa, tas rod gandarījumu no tā vien, ka pastāv, no prieka, no mīlestības, no glāstiem un pieskārieniem. Un arī māka mīlēt ir liels retums, tas ir kaut kas līdzīgs talantam, kas piemīt tikai retumam. Cilvēkus jāmāk pieņemt ar visiem viņa trūkumiem, jābūt nesavtīgam un lepnam par otru, jāveicina otrā sevis pieņemšana. Diez, to var iemācīties? Es ceru, ka jā, jo sevī nekādas tamlīdzīgas īpašības neesmu manījusi. Varbūt ar laiku?
Paceļu tulpi pret tumši zilajām negaisa debesīm. Burvīgs kontrasts - tumši zils ar sarkanu. Tā puķe ir skaista!
Un pēkšņi mani pārņem milzīgas dusmas, es arī tā gribu! Gribu mīlēt, pieglausties pie kāda lūpām, smaržot tikai viņam, izskatīties skaisti pat uz negaisa fona. Izrauju tulpei vienu ziedlapu. Hā, nu vairs Tu neesi tik skaista. Tu esi nepilnīga. Izrauju nākamo lapiņu. Tu esi krople. Redzi, pietiek ar vienu manas rokas kustību, lai tevis vairs nebūtu. Ar cilvēkiem nav tik viegli. Mani nebūtu tik viegli iznīcināt, es turētos pretī. Un kur tagad ir tavs maigums? Saņurcu visas lapas savā saujā, pasmaržoju... Nekā, tikai pēc zāles. Bet zini, puķīt, tagad tu man patīc labāk. Tu vairs neesi tāda, kā tavas pārējās tulpes, Tu esi savādāka, vismaz ar kaut ko atšķiries.
Šodienai laikam pietiks. Es eju mājās.


_______________________________
I`m on the outside. I`m looking in. I can see through you. See your true colors. 'Cause inside you`re ugly. You`re ugly like me. I can see through you. See to the real you.