šajā tuksnešu pilsētā
ir tikai viena ēna- no daudzstāvenes
rūsganas suņu sievietes
rotājas saulē
(un smiltīs aprok manu apakšveļu)
gaidu rindā jau trīs stundas
nukur-neko-nekad mājas
iestrēgušas lifta šahtā
mēmā
zem super asfalta es nepalikšu
kaut sekos ķērciens
bezgalīgs
nav svarīgs virziens, novirziens
es iešu tālāk, bet tu paliksi
pamodies
un bezpalīdzīgs.