|
|
|
Janvāris 7., 2009
12:59
Pēc-gramatikas-eksāmena ķermeņa un prāta atstresināšanas pastaiga mūs noveda līdz par 1. Meža kapiem. Ja man no rīta jau šķita, ka sētniece ir kaut kur ieputināta un nu man pašai nāksies vēlreiz atklāt savu pagalmu, tad tā pasaule bija vēl neskartāka. Nevienas pēdas, neviena cilvēka, neviena trokšņa. Tikai mūžsenas priedes, pasakaini apsnigušas eglītes un mēs, dzidrā ziemas gaisa apņemtas.
Un sniega bumbulīšu neatlaidīgā pieķeršanās pie zeķubiksēm mani atkal atgriež bērnībā. Un uz mirkļi šķiet, ka atkal esmu mājās. Siltumā, mierā un ar nedziestošu smaidu rotājamies sejā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
