12 August 2012 @ 08:40 am
 
Jaunais gads, mācību gads... Gada maiņas nozīmē pārmaiņas un pārmaiņas nozīmē pārdomas. Tāda kā atskatīšanās uz to, kas bijis ir un to, kas vēl tikai priekšā. Tas ir brīdi, kad iestājas nostaļģija par pagājušo, jo nu tas reiz ir pārciests un beidzies. Un tad jau ar visām četrām iekšā jaunajā un nezināmajā.

Jaunie gadi un mācību gadi vienmēr pavelk uz tādu dīvainu sajūtu. Gribētos uz brīdi apstādināt laiku un tur vienkārši būt. Sēdēt uz kāda jumta un vērot pasauli, kas nekustās.

Bērnība ar puķēm un jaunām klasēm/skolām bija interesanti satraucošs laiks. Universitāte ir jau daudz lielāks po par visu.

Darbs izdzēš vienu no atskaites punktiem, jo pārtraukumu un beigu īsti nav. Vismaz nav zināmas. Un tās divas atvaļinājuma nedēļas gadā neskaitās, jo atgriežoties viss ir tā pat. Darbs nemainās. Un tad dzīve iekrīt rutīnā, jo pastāv daudz mazāka iespēja uz pozitīvām pārmaiņām un dažādību.