Bet tai apkārtējo žēlošanai, kad acīmredzami jūties sūdīgi, ir arī sliktā puse: tu baigi sāc pierast, ka var tā visiem iet un raudāt uz pleca. Bezmaz šodien gaidīju, ka mana skolotāja tad nu arī aicinās normāli izraudāties, bet nē. Tieši viņas patiesā ieinteresētība, mierīgie jautājumi, bet NE žēlošana kaut kā baigi nomierināja.
Un tā ir kapitāla cilvēciskā kvalitāte - kad redzi to atšķirību, kad vajag plēst ārā un kad ne.
Tas ir tas, par ko es visu laiku runāju un kas tik ļoti cilvēkos saista: vecums un pieredze, sajēga par dzīvi.
Un tā ir kapitāla cilvēciskā kvalitāte - kad redzi to atšķirību, kad vajag plēst ārā un kad ne.
Tas ir tas, par ko es visu laiku runāju un kas tik ļoti cilvēkos saista: vecums un pieredze, sajēga par dzīvi.