Kaut kā šķiet, ka es spētu pat ieslīgt pavasara depresijā. Tā viegli un nemanāmi. Un tad es pat nemanīšu un neapjēgšu, ka man ir pavasara depresija.Plaukstas karstas.Ja es justu, tad tās būtu aukstas. Un visas šīs dienas mana galva ir tik smaga, jo tur nav domu un ideju.Tizli sanāk.Man pietrūkst manas aukstās plaukstas.Es vismaz apjēdzu, ka man ir sirds un ka pa visu manu ķermeni strāvo kaut kas no dvēseles. Kā to var atkal panākt? Just. Vienkārši atkal just.