| |
[Sep. 26th, 2011|11:30 am] |
|
likvidācijas cenas: es spiežu uz to, lai mani apkurina ziemā; es, spiedējs uz to, lai mani ziemā apkurina, pasludinu šo dienu par francijas žirāku, tas ir par f prezidenta nikola sarkozī sievas karlas bruni un viņu kopējās pagātnes un viņu bērnu un bērnu bērnu un lidošanas kosmosā dienu, dienu, kas par dienu, tu to dienu savā prātā tā kā mazu kulbu nespēsi, neiespēsi pat tērētāju dienas ilgajā vidū, ilgviļņu sēdvietas pilnas ar operas ēkas apmeklētājiem meklējot spoka roku spogulī redzot karogu es redzu jūs, i see you, i see you, hipodroms virs acīm uzacīs akacis nesniedzas līdz skatienam, tāpēc rada komisku efektu, dialekts par ko būtu lepojies pat bairons, ja viņam suns nebūtu nogriezis nabas saiti un palaidis papīra lokāmo kuģīti burāt pa bruģi, protams, tas ir uz mūsu rēķina. ierēķiniet reņģu rēķinā vispār, es pārdomāju, es domāju domāju, pārdomāju, visu daru ar domu, lai tikai tā izskatītos pēc preces, kopumu, kaut kā intravenoza, lai cilvēks zārkā to pa lēto varētu sev ielaist aiz ādas, lai tā kā metāla plāksnes zem ādas pasargā no iekšējo orgānu lodēm apkārtējo pasauli lai pasargā no iekšējo orgānu raidītām lodēm, orangutāni, es dzīvoju džungļos, ilgojos pēc civilizācijas, pēc ātras iedarbības civilizācijas, kas mani paceltu spārnos, kas man ļautu spļaut baseinā, lai zivīm būtu kaut kas, no kā izlauzties. |
|
|
