skatos uz meitenes pašas šūto somu un iedomājos to prieku, kādu izjūt mazā šuvēja, noraudama diegu pēdējam somas akcentam. viņa visdrīzāk paceļ somu virs galvas vai satver aiz lencēm un griežas uz riņķi. tad aizskrien uz virtuvi parādīt mammai, kura, sagurusi pēc dienas maiņas veikalā, cep vakariņu kotletes savam celtniekam vīram.

vēl es skatos uz skumjajām cilvēku sejām un man uz mirkli šķiet, ka tas par mazajiem kaķa bērniem.

visbeidzot es skatos uz pavecu sieviņu (izskatās, ka krieviete), kura laiza saldējumu no vafeļu glāzītes nojauktu muti, un domāju, cik laba mīlniece viņa savulaik ir bijusi.

p.s. māte un meita paslepus ēd sveramās krabju nūjiņas (ar katru nākamo atbrīvojoties aizvien vairāk).
p.s.s. kāpēc cilvēki vilcienos guļ?