Atceros, kad Jolanta man teica: "Es ne tikai 7km prom dzīvoju, es visus 10, bet mani vienmēr pavadīja, jebkurā diennakts stundā!"
Toreiz es vēl nodomāju, cik gan tas ir forši un cik gan būtu forši, ja arī mani kādreiz pieteiktos pavadīt.
Tas, ka tik tiešām pieteicās, tas ir jauki. Bet tas, ka viņu sauc Ģirts - tas nu nepavisam nav jauki, nē, nav, nav.