Gada sākums nebija no jautrākajiem.
Nolēmu mazliet padalīties personīgās dzīves noslēpumos, bet tapēc jāsāk būs ar pagātni: Pagājušais, 2004. gads, par spīti novērojumiem un citu teiktajam, izdevās ka nu tikai. Tika ļooti daudz kas uzzināts (in general), iepazīts daudz jaunu interesantu cilvēku, kā piemēram r.lv crew, īstenots senās bērnības sapnis - game journalisms, gan iekš r.lv, gan iekš apollo, gan pat iekš e-Pasaules un Kino Pauzes. Atšķirībā no, piemēram, gamemaster, neuzskatu sevi par (pus)profesionālu žurnālistu/recenzentu/"apskatnieku" (psc, tas vārds mani vienkārši nosit), tas vienkārši ir fun. Kamēr būs - tikmēr viss notiksies, apniks - tad redzēs. Tad vēl man 20 gadu palika, darbā paaugstināja amatā, naudas vairāk iedeva - viss kā pa sviestu. Un galvenais - bija skaidri zināmi mērķi ko darīt un uz ko tiekties tālāk.
Boom! Jaunais gads piezagās nemanot. Ir jau pietiekami runāts, bet nu tik tizli Jauno Gadu sagaidījis nekad vēl nebiju (un es esmu 2x viņu vispār nogulējis). Un tad viss aizgāja daunā. Viss, kas tika padarīts līdz šim, likās niecīgs un mazsvarīgs, visi mērķi - utopijas un fantāzijas. Negribējās vispār neko. Glāba vien filmas & spēles, bet bija gadījumi, kad pat šīs lietas likās absolūti vienaldzīgas. Bieži piezagās jautājums "A nafig tu vispār dzīvo?" Uz darbu iet negribējās, jo vienīgā doma prātā bija "Čuvak, ko tu te dari???". Bieži sēdēju mājās un vienkārši klausījos mūziku, nedomājot ne par ko. Neinteresēja vairāk vispār nekas. 20 gadu krīze? Nez, ir doma, ka mūsdienās tādas krīzes katru gadu notiek. Ne ar visiem, protams. Un divas nelaimīgas aizraušanās (o, jā!) tikai piedeva dzīvei vēl vairāk "fana".
Sniegs nokusa - depresija pārgāja. Patiesībā ne tik vienkārši, un nav pilnībā pārgājusi, bet nu kādu laiku jau ir labāk. Labāk tādā ziņā, ka konstanti ir labāks garstāvoklis, nekā agrāk. Mētā, protams, tāpat kā agrāk, bet vairāk no normāla uz labu un ļoti labu un atpakaļ. Vēlāk, cerams, atgriezīsies arī entuziasms kaut ko bīdīt, bet pagaidām prieks par to pašu, kas ir. Tā kā tā, mani depresīvie draugi, ne jums vieniem ir slikti. Vēlāk paliks labāk (cerams =). Recepti gan, diemžēl, neiedošu - ja zinātu, padalītos. |