bet diagnoze tā pati, kādam stāstīt izliksies no fantastikas vai paranojas, kas cilvēka paša radīta. Tā pati seja, tik citas manieres. Satikt tāpat ziemas vidū, sekas, tās pašas.Skaidrā saprāta iztrūkums un emociju vilnis bez kontroles.Cigaretes un kafija mana ēdienkarte. Kāda velna pēc es vairāk nekā pusgadu atturējos no tiem dūmiem un nikotīna indes. Viss vējā, bet citādi nerodu mieru:( Jā es atkal smēķēju.Jo viņš smēķē. Es par stīgu sapņoju kļūt tāvās rokās, spēlē, tik spēlē lai dziesma skan. Tik manu pašas dziesmu nepārrauj. Pazaudējoties pašai ceļu grūti rast. Bet laikam jau lieki lūgt, jo prāts vairs mani nevada, tas atdots spārniem. Kāda velna pēc atkal tais galērās kā dumais Skapēns? Bet tā nu lemts pārbaudīt to dzīvot spēju ar sirds notīm. Aizķer, sāp? tātad dzīvs;p Soļo, vien tālāk ar savu vējā parauto dvēsli:) ciniski un brīvi ir vieglāk tvert dzīvi, bet tagad kam lai sūdzos? Būt labāk spilvenos gulšņājusi nevis svaiga gaisa elpas meklējusi. Re kā var gadīties. Ķuzē gaiss joprojām labs un atmosfēra neviļ, bet vairs nekad nebūs tā meiteņu pļāpātava man. Viss rītdienas varā un nav miera man sēdēt un gaidīt. Nav,nunkt nav manī šī dārguma- pacietības:( Es zinu viņā mīt pašaizsargāsanās mehānisms, ir gana pa dzīvi sists. Kurš grib lai sāp? Tik mazohisti labprātīgi sevi sodīt ļauj. To jau es zinu, būs atkal jāatdodas tām...sāpēm saldajām, kas zi izsitīs un savilks to neprātu ciešāk atpakaļ.
Tāds bij pirmais janvāris, pirmās gada stundas. KO gaidīt vēl tagad 2012?
Tāds bij pirmais janvāris, pirmās gada stundas. KO gaidīt vēl tagad 2012?