5dien pēc "ai nē, es eju prom" eksāmena kopā ar labajiem cilvēkiem atstopēju uz mājām. vecāki pārsteigti par tādu surprise. tēvs manā ilgajā prombūtnē  nopircis  man celtniekonkuļkasti pērlītēm, auskarāķīšiem, plaķenēm un pogām. tas nu ir jauks žests, tik tiešām. kuldīgā ir mākoņi, ir silts, ir mans saliekamais, zaļas vecmodīgais velosipēds. zvanīju omai. viņa dzīva, teicu, ka braukšu ciemos. ā, viena mana broša atkal nopirkta. tēvs man palīdz mācīties (ak es sesijas caurkritēja), viņš man ir dīvāna- vēsturnieks. zīmēja viņš man uz tv programmas visādas uzbrukumu shēmas, frontes līnijas. ak, un kuldīgā humpalbodēs var atrast kleitas pa 50 santīmiem un izskatīties pēc baigās dāmas.

- kaut kā viss šķiet labi.