nav patīkami būt čīkstulei..bet kaut kas ar mani ir noticis, par ko priecāties es neredzu šobrīd.no nepatīkamu notikumu gūzmas visnotaļ šķērmi metās, sāp visas iekšas. satricināta visa mana pasaule; lai liktu man manīt ka kaut kas nav pareizi...bet biedējoši jo es nezinu, vai viss, vai arī kāds nepamanīts sīkums. un kamēr viss turpina grūt, es neko nespēju iesākt, pārāk apmulsusi no tā visa, nobijusies...un ja tam ļaus iet pašplūsmā, kas notiks? bet tā liekas ka kaut kas jādara, lai atgrieztu labo, lai viss būtu jauki; ka nedrīkst ļaut notikt tam, kas notiek...
raudāšana man vairs neko nelīdz, es negribu un nesaprotu. kas šobrīd notiek ar mani un manu dzīvi, kur nolīst, kur ir droši?