kaķa klepus - par rociņu

ir drusku kauns, ir drusku bail un drusku vainas apziņa par nepadarīto. par nogulšņāto un nosapņoto laiku. par neizdzīvoto, bet nosapņoto dzīvi. tik silti un mīlestības pilni ir šie sapņi. tik mierīgi ir tie smaidi un izdomātie apskāvieni. un tik drūmi ir tie termiņi, tik briesmīgi ir tie cilvēki tur ārā. vai to sauc par pārdegšanu, vai vienkārši nogurumu?! atkal un atkal atgriežamies pie tās siltās rociņas, kas pastiepsies un izvilks mani no šī bezcerīgā apātiskā purva. tā rociņa, kas izvilks mani atpakaļ spožajā gaismā, bezgala gudrās un argumentētās diskusijās, izaugsmē un izklaidēs. fuck it all! nocērtiet to rociņu un ļaujiet man vēl pasapņot! pamodīšos un pati iziešu ārā!