| Atbilde uz vēstuli.... |
[12. Sep 2007|13:54] |
Runāt ar nezinot ar ko runā ir burvība kamēr runā, nevis kamēr iepazīsti, jo var vilties. Tas tiesa. šķietamība? Tā ir tikai personīgā iztēle un ja cilvēkam nav iztēles? Vai tagad mūsdienās cilvēkiem ir iztēle? Cik daudz cilvēki lasa grāmatas un iztēlojas notikumus, iztēlojas kā iekaro nezināmu zemi kopā ar Kolumbu, kā lido ar kosmosa kuģi līdzās ar Iljonu Kluso, kā raud līdz ar Fredu Henriju?
Mūdienās kino un TēVē ieliek katram bērnelim mutē to, ko viņš grib redzēt, tiek straumētas [streaming] smadzenes un prāts samērā notrulinās. Cik ir īstenu cilvēku ar ideju? Tie paši cilvēki zinātnieki un izgudrotāji? Nu bet protams ir tik jauki pastāstīt saviem draugiem un kolēģiem, redziet mans dēls būs advokāts, un bāzīs rokas citu kabatās, bet kurš gribēs stāstīt, ka viņa dēls ir matemātiķis kurš mācās fizmatos un māk reizināt trīsciparu skaitļus galvā divu sekunžu laikā, vai arī, ka viņa dēls strādā ķīmijas laboratorijā un meklē filozofu akmeni? Tie visi ir stereotipi, ko ieviesusi TēVē smadzeņu skalošana, tā visa ir naudas grābšanas un egoisma laikmeta sāpe. Un protams tas mūsu dārgais internets arī dara savu...
Šodien ir zudusi iztēli un ir zudis pat skarbais vilšanās moments.
Es nezinu, kāpēc es to visu teicu.
Lūdzu? |
|
|
