04 December 2011 @ 09:03 pm
 
mani neatstāj nakts sapnis.
trauksmes sajūta, ejot caur klusu, melnbaltu aleju, ietītu biezā miglā. tu ej un gribi ātrāk tikt, kur tev jānokļūst, tur, pārdesmit metru uz priekšu, kur jānogriežas pa labi iekšā sētā, kur ir smiekli, sarunas, siltums. tu nezini un neredzi, kur tieši, bet zini, ka kaut kur, šeit netālu ir tā vieta. un tad ieraugi sev priekšā melnu tēlu, attālu, bet tuvojošos. satraukums. pilnīgs klusums. kaili koku zari. slāpējoša migla. tu steidzīgi ej un ej, un ej.. un tad pēkšņi sajūti kādu uzliekam tev roku uz kakla, no mugurpuses, pieskārienu ausij, kāda cita tēla pieskārienu.

pamosties no sajūtas. īstas.

01:29.