Reizēm man tiešām gribas būt draņķīgai maitai, kas visā vaino visus citus un dusmojas ne pajokam. bet viss, kas sanāk man ir tāda ņurņaka cienīga ņerkstēšana, bubināšana zem deguna un dusmošanās uz sevi par to, ka es dusmojos. Varbūt ka Iņ un Dignas ceptās pankūkas glābs situāciju. Varbūt arī tupēšana mājās tik labā laikā nāks par labu - vismaz darāmo darbu saraksts samazināsies.
bet vispār es jūtos kā tāds velnēns, kas izvilkts no elles tumsas un izbāzts gaismā. ir potenciāls būt nejaukai.
|