pagājušās ziemas atmiņu sajūtas
« previous entry | next entry »
Oct. 13th, 2010 | 11:56 pm
music: Hospitāļu iela - Vai tev vajag mani
tas, kā pielīp dziesmām atmiņas, tik nenormāli, anormāli spēcīgi - tas ir kaut kāds gigantisks izvirdums..
visdrīzāk, rīt neiešu nekur, lai gan esmu aicināta. nav nekāda prieka satikt cilvēkus, kuros esmu vīlusies un uz kuriem esmu dusmīga.
dažreiz vajadzīga laika distance, lai atkal varētu normāli paskatīties uz tādiem cilvēkiem, dažkārt pat laiks nelīdz.
darbā Larisa pajautāja, kādēļ esmu dusmīga. vai tad to var redzēt, var redzēt no malas to, kā jūtos?? JĀ.
vienkārši GC gandrīz noģību, kā tad lai es jūtos?
man ir pusotra nedēļa laika, lai uztaisītu ko ģeniālu, bet saprotamu. esmu gudra un talantīga. vispār pēc pusotras nedēļas redzēšu, cik ļoti. ja pietiekami, tad viss būs kruti. katrā ziņā man nav, ko zaudēt, jo vēl neesmu nekas.
žēl, ka par skolas darbiem es tā nepriecājos, lai gan tas jau vien tas pats vien ir, visa tā projektēšana. tas nešķiet nekāds izaicinājums, jo visi jau taisīs to sasodīto sūda vasarnīcu, un neviens man to sasodīto sūda vasarnīcu beigās reāli dzīvē nemaz neuzbūvēs.
tas, kas man vajadzīgs normālai dzīvei pašlaik, ir izgulēties un izskrieties. pirmo arī tūlīt realizēšu.
visdrīzāk, rīt neiešu nekur, lai gan esmu aicināta. nav nekāda prieka satikt cilvēkus, kuros esmu vīlusies un uz kuriem esmu dusmīga.
dažreiz vajadzīga laika distance, lai atkal varētu normāli paskatīties uz tādiem cilvēkiem, dažkārt pat laiks nelīdz.
darbā Larisa pajautāja, kādēļ esmu dusmīga. vai tad to var redzēt, var redzēt no malas to, kā jūtos?? JĀ.
vienkārši GC gandrīz noģību, kā tad lai es jūtos?
man ir pusotra nedēļa laika, lai uztaisītu ko ģeniālu, bet saprotamu. esmu gudra un talantīga. vispār pēc pusotras nedēļas redzēšu, cik ļoti. ja pietiekami, tad viss būs kruti. katrā ziņā man nav, ko zaudēt, jo vēl neesmu nekas.
žēl, ka par skolas darbiem es tā nepriecājos, lai gan tas jau vien tas pats vien ir, visa tā projektēšana. tas nešķiet nekāds izaicinājums, jo visi jau taisīs to sasodīto sūda vasarnīcu, un neviens man to sasodīto sūda vasarnīcu beigās reāli dzīvē nemaz neuzbūvēs.
tas, kas man vajadzīgs normālai dzīvei pašlaik, ir izgulēties un izskrieties. pirmo arī tūlīt realizēšu.