|
|
|
Septembris 9., 2012
07:41 - arlekīns manā aiztelpā
ak, vai. ak, vai.
sen nebiju turējis sevī smaidu tik ilgi - no centra līdz miegam.
ai, lieliskā diena, ko atcerēties un piezīmēt sava degungala galotnē.
un, ziniet, nekad nebiju vicinājis dūres meitenes dēļ (pavisam nopietni). te taču vesels eps sanāktu, ko nākamām paaudzēm spriedelēt.
lai cik nekulturāli un stulbi tas liktos, bet tā ir lieta. tu saproti? teksts "pats vainīgs, pats uzprasījies" sarauj vēderu krampjos, un tu smejies un nesaproti, vai tas pidarass joko vai nē. un tad viņš iezveļ tev ar kāju pa celi. un tad viss paliek vēl smieklīgāk. un tu saproti, ka ir tik jokaini. esmu saticis gan pagalma čaļus, un puišus no stacijas, arī lielpilsētas neaudzinātos pacakus. bet neviens. haha. neviens normāls puika tev nemēģinās iebakstīt savu pretīgo kāju kaut kur pa celi.
asinis uz kreisās un arī uz labās dūres. tas labi. vismaz kaut kas. pavisam nedaudz. bet vismaz sajūties dzīvs. un plaušās ieplūst rīts, gaisma, kuras ēnās vairs nespēsi slēpties. tās piepildās ar to dvaku, kas divus gadus jau zem zemes kā snauž. lai dus, kas nomiris. un lai mostas visas pasaules pamestie odiseji, lai mutuļo viņu atmiņās mērcētie skābekļa graudi. mēs vismaz nebaidāmies mākoņu masas, mēs aptveram visu no gala līdz sākumam, to visu, kas nemanīts snaudis tev blakus.
un cilvēka pretīgumam nav robežu. o, nav. tomēr sinusoīda darbojas. pārāk labi tā darbojas.
apziņa, ka viss ir bijis patiesi. tā apziņa glābj no nīcības. un viss ir bijis patiešām skaisti. lai dus, kas nomiris.
http://www.youtube.com/watch?v=rzy2wZSg5ZM
|
Comments:
Madaras telefons ir pie manis, tā ka īsziņu viņa izlasījusi nav. Es tik tā, nu, informēju. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}