Visu laiku ir tāds iekšējs nemiers: gribu apvāršņus, gribu sev apkārt cilvēkus ar apvāršņiem, mērķtiecīgus, sakarīgus, izglītotus cilvēkus. Jo vide nosaka ļoti daudz ko. Tu vari būt, cik cool tu gribi, ja esi pelēkā, nomācošā vidē, tev apnīk būt cool. Un tas vairs galīgi nav cool. Kaut gan nava jau vēl tik traki. Ja nerādīšos vāczemēs pavasarī, darīšu to rudenī, galvenais, lai šeit specialitātē kas kustās uz priekšu, visu pārējo var vēl kādu laiciņu mēģināt pieciest. Pieciest.. cik muļķīga laika čakarēšana ietilpst šajā vārdā. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |