| |
[Sep. 14th, 2011|05:38 am] |
|
Gadumijas zemenes man ierosina laika noslidi pret maniem pasha augshejiem stabiem lien lekna zale un kapa mani kopa, lai es varetu atputniekos skaitities un man nepiesarnjotos apogeja talskatis un es atryastos veikala plauktos manas narcises ligzdu vijot uzskaite metajas un talu vinju krutis cilajas, jo tikai ta vijoties caur laiku caurum caurs ir krotuma vaigs un es neredzu jusu saljas pacinjas, kuru nogurums muziku saercinajis un nedod man bikshupriekshu laizit, jo muzham mes nevaram jums uzvaru piedavat, jo mums nav saviesigu vakaru, kuru attalinatiba man piesarnjo udenjus un aizliene sudraba skaisto avianosci bijusho plintnieku un laika sastaditaju, kura kajas kaijam bishku plesh pedas. |
|
|
