|
Janvāris 2., 2007
22:50 kad uznāk skumjas, tad viss, sevis žēlošanā krītu tik tālu, ka visus ir žēl, tos, kuri saslima vai nomira jaungada naktī, sunīti, kurš ir tik vecs, ka knapi vairs ko dzird, apelsīnus, kas sapuva neapēsti, kalendāru, kura lapiņu atkal ir jānoplēš, kaķīti, kas ir tik maziņš, bet kaķa mūžs ir īss, tos, kam skumjas balsis, iztēlojos, un teju vai raudu, cilvēkus pansionātā, kam egle aiz loga, bet labi, ka izrotāta, aj, to jau vakar teicu, žēl tos, kam iekaisušas acis, žēl tos, kas neraud, bet smejas, jo nevar vairs paraudāt, aj, stulbi, jāiziet laukā ar suni
|
Comments:
|
|
|
Sviesta Ciba |