Dienas prieciņi - Melnais piens

Mums ir ļoti plastiskas aktrises, bet visu Govju Govs tomēr ir Elita Kļaviņa. Viņai jau arī bija visgalvenākā loma, bet tomēr - tas idotiskais skatiens caur pieri, tās iereibušā kustības, tā laizīšanās un līšana visur un uzmākšanās...made me think of a cow I know personally. Un atkal jau Hermaņa jājamzirdziņš - sirsnīgie vienkāršā latvieša dzīvesstāsti, ko viņš pārvērtis par komerciālu preci. Tomēr nevaru noliegt, ka viņš izrādē ļoti veiksmīgi iekļāvis visus cēlā dzīvnieka govs dzīves ciklus - dzimšana, aplecināšana, lakstošanās ar buļļiem, saimniekmīlestība, nokaušana.
Īpašie bonusi - teliņu dzimšana bija visai precīza, ar visām trīcošajām un nedrošajām kājiņām, protams, Daudziņš kā vienīgais bullis pagastā, turklāt izpildīja nāvējošu triku - uz nēšiem sakārtos spaiņos ielēja pienu un lielā ātrumā grieza sev ap galvu neko neizliedams, kaut arī publika sastingusi gaidīja un cerēja, ka misēsies, vēl - latgaļu valoda, nezināju, ka dažiem tik labi sanāk. Un protams, govju ragu piena ceļš.
Kāpēc melnais piens? - bija redzams, kaut kas saistībā ar sliktajiem kaimiņiem - vārdotājiem.
Publika - likās, ka labie bērni savus vecākus no laukiem atsūtījuši, izskatījās pēc profesionāļiem. Vispār, manuprāt, neraksturīga vecuma grupa šim teātrim...