Esmu kļuvusi tik dīvaina, ka nespēju uztvert zemestrīci kā kaut ko lielu, pat tad, ja tā ir ļoti postoša. Lasu, ka notiks milzīgu apmēru katastrofa, bet redzu savā acu priekšā Zemeslodi, kam notiek viens mazs muskuļu tiks. Pēdējā laikā esmu tā iedziļinājusies astronomijā, ka jāatgādina sev, ka esmu puteklis ne tikai Visuma, bet arī Zemes priekšā. Viņa liekas tāda mājīga, nomaļa un maza...