(no subject)
« previous entry | next entry »
Dec. 1st, 2007 | 08:17 pm
mood: cry
music: Kelly Family - no one but you
šorīt pamodos jau pus7, kaut gan modinātājs bija uzlikts uz plkst. 7:05.
man šodien vajadzēja iet uz darbu.cept piparkūkas.mm, patīk drausmīgi tā smarža.
šī diena bija savāda.ne tāda kā parastas 6dienas. es gaidīju līdz pus2 pa dienu no viņa kādu ziņu.tad beidzot neizturēju. uzpīkstināju.viņš atzvanīja.izklausījies tāds samiegojies.tā arī bija.nesen tikai piecēlās.mamma piecēla.cik nožēlojami.mani mamma jau cik gadus neceļ no rītiem.es pati ceļos.varbūt tāpēc, ka esmu patstāvīgāka? nu, vispār skuķi vienmēr ir patstāvīgāki par pacaniem.
izdzridēju viņa nevainīgo balsi, mja? es saku,čau,kaut kas noticis? kāpēc nesaņēmu no tevis nekādu ziņu? tad sekoja viss kā parasti.bla, bla.tā es nometu klausuli, jo viņš mani atkal sakaitināja uzdodot vienu un to pašu jautājumu daudzreiz.un jautājums bija kāpēc es jūtos sāpīgi.ja viņš vienreiz pakustinātu savas ierūsējušās pelēkas šūniņas tad saprastu.bļeģ.
brīžiem man viņš kaitina.
un vispār, brīžiem liekas, ka nekas nav vairs tā kā bija agrāk.nu nav jau arī.stulbi.
gribas sniegu.aukstumu.salu.daudz,daudz baltu pārsliņu, ko varētu ķert ar atvērtu muti, lekt kupenās, pikoties, no zariem nokratīt sasnigušo sniegu uz kaimiņa kaķi :D tas gan būtu varen aizraujoši. tiesa, es to izdarītu vienu reizi, jo viņš vienu reizi padjezdā man uzšņāca tā ka pilnīg sarāvos un aizcirtu sev durvis degungalā.
ņirdzīgs kačīts.
šodien bija ģimenes diena.bijām kopā.pietrūka tikai viena ģimenes locekļa - lielās māsas.viņa ir tālu no mums.un drīz būs Islandē.tāda sajūta, ka es viņu vēl retāk redzēšu.
raudu.
man šodien vajadzēja iet uz darbu.cept piparkūkas.mm, patīk drausmīgi tā smarža.
šī diena bija savāda.ne tāda kā parastas 6dienas. es gaidīju līdz pus2 pa dienu no viņa kādu ziņu.tad beidzot neizturēju. uzpīkstināju.viņš atzvanīja.izklausījies tāds samiegojies.tā arī bija.nesen tikai piecēlās.mamma piecēla.cik nožēlojami.mani mamma jau cik gadus neceļ no rītiem.es pati ceļos.varbūt tāpēc, ka esmu patstāvīgāka? nu, vispār skuķi vienmēr ir patstāvīgāki par pacaniem.
izdzridēju viņa nevainīgo balsi, mja? es saku,čau,kaut kas noticis? kāpēc nesaņēmu no tevis nekādu ziņu? tad sekoja viss kā parasti.bla, bla.tā es nometu klausuli, jo viņš mani atkal sakaitināja uzdodot vienu un to pašu jautājumu daudzreiz.un jautājums bija kāpēc es jūtos sāpīgi.ja viņš vienreiz pakustinātu savas ierūsējušās pelēkas šūniņas tad saprastu.bļeģ.
brīžiem man viņš kaitina.
un vispār, brīžiem liekas, ka nekas nav vairs tā kā bija agrāk.nu nav jau arī.stulbi.
gribas sniegu.aukstumu.salu.daudz,daudz baltu pārsliņu, ko varētu ķert ar atvērtu muti, lekt kupenās, pikoties, no zariem nokratīt sasnigušo sniegu uz kaimiņa kaķi :D tas gan būtu varen aizraujoši. tiesa, es to izdarītu vienu reizi, jo viņš vienu reizi padjezdā man uzšņāca tā ka pilnīg sarāvos un aizcirtu sev durvis degungalā.
ņirdzīgs kačīts.
šodien bija ģimenes diena.bijām kopā.pietrūka tikai viena ģimenes locekļa - lielās māsas.viņa ir tālu no mums.un drīz būs Islandē.tāda sajūta, ka es viņu vēl retāk redzēšu.
raudu.