Miss_Trouble

Tik ļoti mīlu, ka bail pat pazaudēt.

mēs iekāpām mikriņā.gaisma izdzisa.kaut kur pazibsnēja ļaužu runas, smiekli, citiem iezvanījās telefons, citi smaidīja un priecājās.
sēžam.es un viņš.sirdī smeldze.kaut kā sajutos nevajadzīga - viņam.šīs sajūtas man radās tāpēc, ka jau pāris dienas nesaņēmu no viņa nekādas ziņas.jā, mēs tikāmies skolā, bet sms ir kas cits.jau kādu laiku atpakaļ nolēmām viens otram katru vakaru sūtīt ar labu nakti. nu te jau es, kā sacīt jāsaka, aprāvos. jau pāris dienas nesaņēmu no viņa neko.viņš man paskaidroja, ka esot bijis aizņemts utt. nu, ok. es to saprotu. bet 5dienas vakarā viņš tusējās ārpus savas pilsētas un pie tam vēl iztērēja lielāko daļu no savas dzimšanas dienas dāvinātās naudas.it kā jau neesmu viņam sieva, tikai draudzene, bet viņš vienalga dabūja sutas :D
un tā mēs braucam pie viņa. to smeldzi, kas sirdī mita nevarēju viņam izstāstīt.nezinu kāpēc. varbūt tās bija bailes? bailes no tā, ka nespēšu pateikt ne vienu vārdu bez asarām? iespējams. tādas jau es esmu - pinkšķule. nu un tad. labāk būt tādai nekā cietam dzelzsbetona blāķim.
nekas.
es lūkojos laternās un viņām visu izstāstīju.tās spīdēja man. un sejā parādījās smaids.
muļķīgi.varbūt,bet tā tas bija.

Tagad viss ir labi. viņš apzinājās savu kļūdu.tas labi. es zinu, ka viņš mani ļoti mīl. to pierāda visas tās lietas, kas notiek bez sms raxtīšanas.

bijām ballē.jauks pasāciens.tiešām jauks. interesants un neparasts.pirmo reizi mūžā uzpīpēju ūdenspīpi.tā tīri neko.neskaitos to, ka galva griezās ta ka karuselī un kaklu kasīja it kā būtu norijusi kaut ko nelabu :D

vēlāk aizbraucām uz disco pļeskām.arī jautri gāja.
mēs ar viņu TĀ dejojām. viņš bija tik...mh...to pat nevar vārdiem aprakstīt. tiesa gan, viņš bija alkohola reibumā, BET ne totālākā kondīcijā.
mēs dejojām, dejojā un visi mūs apskauda.to varēja redzēt pēc viņu acīm un neizdevušām,špikotām kustībām :D smieklīgi, kad cilvēks grib kaut ko līdzīgu uzsākt, bet nezina kā :D

16.12.07 atbraucām pie manis.aizmigām.
vēlākt pavadot viņu, ieminējos par teātra irādi, kas šodien notika.es gribēju iet.viņš nē.
man mazliet pietrūka arī naudas, līdz biļetei.viņš pieteicās pielikt. uz izrādi es neaizgāju, jo negribēju tai burzmā iet viena.
bet pats galvenais ir tas, ka viņam bija svarīgi tas, ko es gribu.
mh.
viņš progresē :)

sen tā kā neesmu kko raxtījusi :/ tas tāpēc, ka esmu aizņemta. tā skola, mājas utt.
kad man uznāk panīkums un rokas nolaižas kaut ko darīt, tad pasaku sev tādu frāzi, kas tad ja ne es, kam tad to vajag ja ne man, ja man tiek dots viss, tad arī jāizmanto visu.
mh :)
fōrši ne? :)
šodien kaut kā sajutos apzinīgāk. nezinu. tāda forša noskaņa bija. nu ja neskaitot to, ka mana labākā draudzene mani gandrīz šodien nokillēja :D
jautri jau bija, bet visam ir robežas ;) brīžiem, kad viņai saku, lai tā nedara, vai lai nomierinās, viņa mani laikam nedzirda :D un tādos brīžos liekas, ka viņa nav normāla :D bet tas, tak viss ir dabiski. :)

čau.

kā jau teicu man ir galīgi vienlaga, ko domā vai saka citi.

ir viena tāda lieta par, ko es uztraucos. varbūt tas var skanēt bērnišķīgi vai pat tizli, kaut gan man ir galīgi vienalga kā tas varētu skanēt.
es uztraucos par savu dzimšanas dienu. negribu, lai viss ir kā parasti.DAUDZ LAIMES DZIMŠANAS DIENĀ MEITIŅ, TU MUMS ESI PATI LABĀKĀ!! DAUDZ BUČIŅ'S!!! TIKAI NAUDAS APSTĀKĻU DĒĻ DĀVANIŅA TEV BŪS VĒLĀK!
jā.tagad tas skanēja tā. it kā es gaidu dzimeni tikai dāvanas dēļ, bet nē, tā nav. vienkārši...man gribās, lai tajā dienā, tajā, manā dienā, būtu tikai laimes mirkļi un smaidi.nekādi pārdzīvojumi vai asaras!!!
Idritvai kociņ, vai tad vienreiz mūžā nevar to dzimeni kārtīgi nosvinēt??? tā, lai man paliek atmiņā uz visu mūžu!!!! it īpaši jau 18!!!!!!
laikam jau jā.

katra sūda dēļ vienmēr pāpratumi un asaras.
un kā parasti es visu pārprotu.
žēl, ka Dievs radīja tik daudz emocionālu cilvēku pasaulē.tajā skaitā arī mani.

es eju gulēt.ceru, ka nekad vairs nepamodīšos.

šorīt pamodos jau pus7, kaut gan modinātājs bija uzlikts uz plkst. 7:05.
man šodien vajadzēja iet uz darbu.cept piparkūkas.mm, patīk drausmīgi tā smarža.
šī diena bija savāda.ne tāda kā parastas 6dienas. es gaidīju līdz pus2 pa dienu no viņa kādu ziņu.tad beidzot neizturēju. uzpīkstināju.viņš atzvanīja.izklausījies tāds samiegojies.tā arī bija.nesen tikai piecēlās.mamma piecēla.cik nožēlojami.mani mamma jau cik gadus neceļ no rītiem.es pati ceļos.varbūt tāpēc, ka esmu patstāvīgāka? nu, vispār skuķi vienmēr ir patstāvīgāki par pacaniem.
izdzridēju viņa nevainīgo balsi, mja? es saku,čau,kaut kas noticis? kāpēc nesaņēmu no tevis nekādu ziņu? tad sekoja viss kā parasti.bla, bla.tā es nometu klausuli, jo viņš mani atkal sakaitināja uzdodot vienu un to pašu jautājumu daudzreiz.un jautājums bija kāpēc es jūtos sāpīgi.ja viņš vienreiz pakustinātu savas ierūsējušās pelēkas šūniņas tad saprastu.bļeģ.
brīžiem man viņš kaitina.
un vispār, brīžiem liekas, ka nekas nav vairs tā kā bija agrāk.nu nav jau arī.stulbi.
gribas sniegu.aukstumu.salu.daudz,daudz baltu pārsliņu, ko varētu ķert ar atvērtu muti, lekt kupenās, pikoties, no zariem nokratīt sasnigušo sniegu uz kaimiņa kaķi :D tas gan būtu varen aizraujoši. tiesa, es to izdarītu vienu reizi, jo viņš vienu reizi padjezdā man uzšņāca tā ka pilnīg sarāvos un aizcirtu sev durvis degungalā.
ņirdzīgs kačīts.
šodien bija ģimenes diena.bijām kopā.pietrūka tikai viena ģimenes locekļa - lielās māsas.viņa ir tālu no mums.un drīz būs Islandē.tāda sajūta, ka es viņu vēl retāk redzēšu.
raudu.

nu bļāviens, kas tas ir.
mūždien, kad piesēžos pie pc kādam viņu vajag.riebjas tas.
vispār gribu savu personīgo datoru, lai neviens tur nelīstu un nekunkstētu par salādētajām bildēm un mūziku, un ka atmiņa ir pilna ar kaut kādiem šudiem.paši viņi ir sūdi.ja ne vella nejēdz' tā ir viņu problēma. pilnīg besī.
nakuj.
vēl viena 'jauka' vēsts, tētim iedeva decembrī daudz brīvdienas, jā daudz. un tikai ne manā dz/d. :/
fuck.

gaidu savu dzimšanas dienu. :)
nezinu kā citiem, bet mani satrauc tas notikums :D
jā.tā ir.
tajā dienā kādam paliks par vienu gadu vairāk, un, kāds būs sasniedzis pilngadību - ES :p
vēl tikai nieka 4 dienas.
mm.
nevajag man dāvanas.man vajag jūs.jūsu tuvumu un mīlestību.
tas arī viss, ko vēlos. :)
paldies.

bļin kā sāp pleci un rokas un mugura. un tas viss tikai no tā debīlā sporta. it kā man jau patīk sports, bet šobrīd gribas to nolādēt. laikam 2 stundas dienā ir par daudz priekš manis. nu jā, ja visi dragātos kā es sportā, tad puse no klases meitenēm, nemaz nebūt atvilkušās šodien uz skolu :D
bet, nesaktoties uz sāpītēm, es šodien baigi daudz zvigājos :D pilnīg, nevar valdīties :D man tā uznāk.
ja, es vēl neesmu atvilkusies mājās :D paskatīsimies, kas mani gaida tur :D
simt punkt, māte atkal kko ļečīs :D un sabojās manu labo garīgo. bet man vienlaga.es priecāšos :)