Tā acumirkļa neatceros vairs, kad pirmoreiz šās dzīves slieksni pārkāpu.
Kas gan tā vara bij, kas man šai milzu mistērijā lika atvērties, kā pumpurs veras mežā pusnaktī?
Kad rīta gaismu noģidu, es acumirklī sapratu, ka neesmu svešinieks šai pasaulē, ka neizprotamais, kam nav ne vārda un ne vaida, manas mātes veidā mani savās rokās ņēmis.
Tāpat šis nezināmais kā vecs paziņa man parādīsies nāves brīdī. Un, tā kā mīlu dzīvi, tad es zinu, ka arī nāvi mīlēšu.
Bērns raudāt sāk, ja māte atrauj to no savas labās krūts, bet nākamajā acumirklī nomierinās jau pie viņas kreisās krūts.