radu - Pirmais Sekss

Pirmais izlīda no jūras putām un skatījās apkārt. Viņa skatījās uz Olafu. Viņa zināja, ka viņu sauc Olafs. Olafs plunčājās aukstajā jūras ūdenī kopā ar plastmasas pīlīti. Olafam bija 20 gadi. Pirmais Olafu ziņkārīgi vēroja no mugurpuses. Viņa vēl nekad dzīvē nebija redzējusi Olafu, kurš spēlējās jūrā ar plastmasas pīlīti.

Olafs piecēlās no aukstā jūras ūdens un tiklīdz pagriezās, pārbijās no Pirmā un atkrita sēdus.

– Ārprāts, es jūs nemaz neredzēju. Vai es jūs pazīstu? – Viņš, joprojām guļus pozā, lēnām atkāpās no Pirmā, kura Olafam bija tik tuvu pienākusi.
– Es nezinu, – viņa iesmējās.

Olafs jutās neveikli, jo bija pilnībā pārliecināts, ka ir šajā krastā vienīgais.

– Vai jums viss ir kārtībā? – Viņi abi reizē viens otram jautāja.

Olafs nosarka. Viņš nezināja, ko darīt, tomēr viņam nešķita, ka draud briesmas.
Pirmais bija tik skaista.

– Es esmu Uldis.
– Sekss, – viņa atbildēja.
– Nē, paldies, – viņš joprojām gulēja ūdenī, kurš kā palags bija apsedzis viņa spalvainās kājas.
– Uzvārds? – Viņa jautāja.
– Nē, Uldis ir mans vārds. Un...uzvārdu es šobrīd nevēlos atklāt un tas arī nav svarīgi.

Pirmais sirsnīgi smējās, – Es nekad vēl neesmu satikusi Olafu, kurš sevi sauktu par Uldi.

– Un jūs kas būtu?
– Pirmais, bet uzvārdu es šobrīd nevēlos atklāt un tas arī nav svarīgi.
– Pirmais. Pirmais kas? Kā jūs šeit nokļuvāt?
– Vai jums nebūtu vēl viena pīlīte, Olaf?

Olafs piecēlās kājās.

– Es neesmu Olafs. Jūs būsiet ko sajaukusi un es būtu ļoti pateicīgs, ja jūs nenāktu man tuvāk.
– Nu, lūdzu, vai jums nebūtu vēl viena pīlīte?

Olafs minstinājās.

– Nu, man ir, bet tā ir iepakojumā. Tā ir dāvana.

Pirmais atkal smējās un iesvilpās. No meža atskrēja vēja suns, pieskrēja pie Olafa mantām, paņēma zobos pīlīti iepakojumā, uzčurāja uz viņa dvieļa un atnesa pīlīti pirmajam.

Pirmais tik sirsnīgi smējās, ka no viņas asarām sāka celties ūdens līmenis, un nu jau tas sniedzās līdz Olafa ceļiem. Viņa sagrāba savas baltās blūzes lejasdaļu, it kā grasīdamies to novilkt.

– Lūdzu, aizgriezīsieties?

Olafs pagriezās ar muguru Pirmajam. Viņš stāvēja 4 minūtes, skatoties saulrietā un gaidot kādu zīmi no Pirmā.

– Nu?

Viņš atbildi nesaņēma. Pēc vēl 4 minūtēm viņš pagriezās un atskārta, ka Pirmais bija pazudusi. Un suns arī.
Viņš saprata, ka viņa pīlīte ir aizviļņojusies jau dziļāk jūrā un metās tai pakaļ.
Kad viņš to satvēra, viņš saprata, ka tā tomēr nav viņa pīlīte, bet uz tās pakauša maziem, līkaniem burtiem bija rakstīts "Olafam".