Masu izmiršanas parasti notiek tad, kad dzīvība ir sasniegusi kaut kādā ziņā jaunu pilnbrieda līmeni. Piemēram, ja paskatās uz slavenāko izmiršanu 65.milj gadu atpakaļ, tad tajā laikā dinozauri bija kļuvuši pilnīgi fantastiski. Tie bija tik attīstīti dzīvnieki, kādu tagad nav. Viņi bija lielāki un ar asākām maņām nekā tagad. Plēsēji bija varenāki, jo arī medījums bija ļoti advancēts. Krīta parioda fauna liek nobālēt gandrīz jebkam, kas ir redzēts. Mozazauri ar trešo žokli vai kā lai to ietaisi nosauc, tiranozauri ar neaptverami smalku ožu un nakts redzi, bruņotie ankilozauri, kam pat plakstiņi ir ar kaulu... Tā bija fantastiska, ļoti augsta līmeņa dzīvība, kas bija izaugusi laikam jau līdz kādai smalkai robežai, kurā tai vairs nebija, kur kāpt.
Man arvien vairāk sāk likties, ka katru reizi, kad dzīvība uzkāpj līdz kaut kam dziļi fantastiskam un augstam, tā tiek notriekta pie zemes, lai sāktu augt atkal, izveidojot citu augstu formu. Arī pirms citām izmiršanām dzīvība ir bijusi ļoti augstu uzkāpusi, izveidojot sarežģītas, skaistas formas.
Šobrīd notiek jauna izmiršana, to vairs neviens nenoliedz, kam vien ir kaut cik saprāta iekšā. Pēdējos 50 gados mēs esam nonīdējuši pusi dzīvnieku sugu. Bet kas ir augstākā un sarežģītākā dzīvības forma uz Zemes? Tā, ka pagaidām vēl zeļ un plaukst... Taču, ja tiek prognozēts, ka vēlākais 2040. gadā pilnīgi sabruks okeāna ekosistēma un nebūs ilgi jāgaida arī uz sauszemes ekoloģijas beigām, man sāk likties, ka tā patiešām būs bijusi pašnāvība. Mēs sasniedzām kaut kādu saprāta līmeni, kur tālāk vairs nav interesanti. Varbūt mums liekas, ka spētu kāpt augstāk, bet man šķiet, ka Zemei liekas - pietiek. Šitas bija interesanti, bet laiks mēģināt jau atkal ko jaunu.
Man arvien vairāk sāk likties, ka katru reizi, kad dzīvība uzkāpj līdz kaut kam dziļi fantastiskam un augstam, tā tiek notriekta pie zemes, lai sāktu augt atkal, izveidojot citu augstu formu. Arī pirms citām izmiršanām dzīvība ir bijusi ļoti augstu uzkāpusi, izveidojot sarežģītas, skaistas formas.
Šobrīd notiek jauna izmiršana, to vairs neviens nenoliedz, kam vien ir kaut cik saprāta iekšā. Pēdējos 50 gados mēs esam nonīdējuši pusi dzīvnieku sugu. Bet kas ir augstākā un sarežģītākā dzīvības forma uz Zemes? Tā, ka pagaidām vēl zeļ un plaukst... Taču, ja tiek prognozēts, ka vēlākais 2040. gadā pilnīgi sabruks okeāna ekosistēma un nebūs ilgi jāgaida arī uz sauszemes ekoloģijas beigām, man sāk likties, ka tā patiešām būs bijusi pašnāvība. Mēs sasniedzām kaut kādu saprāta līmeni, kur tālāk vairs nav interesanti. Varbūt mums liekas, ka spētu kāpt augstāk, bet man šķiet, ka Zemei liekas - pietiek. Šitas bija interesanti, bet laiks mēģināt jau atkal ko jaunu.