Turpinot iet cauri RSS, uzdūros norvēģu black metal grupai Koldbrann. Spiežu podziņu MySpace, un turpinu savu darāmo. Mūzika man patīk, jo nu diezgan tipisks mid-tempo norvēģu “bleķis”. Bet tad manu uzmanību piesaista viena frāze. Tā nav nedz par sātanu, nedz par kristiešu nogalināšanu, bet gan “Slaying the white elephant”. Pilnīgā neizpratnē metos meklēt dziesmas tekstu, un pēc dziesmas nosaukuma es saprotu - tur tik tiešām ir vieta arī “baltajam zilonim”, ko nākamajā brīdī arī apstiprina frāze “Strawberry Opium fields forever”. Ne brīdi nešaubos, ka šai apvienībai no Bītlu daiļrades ir tuvi ne tikai “zemeņu laiki”, bet arī “Lūsija ar dimantiem”. Pats dziesmas teksts, kas ir daļēji norvēģu, daļēji angļu valodā, to vēl vairāk apstiprina.

Bet, kas attiecas uz “balto ziloni”, tam ir potenciāls kļūt par spārnotu frāzi, līdzīgi kā izteicieni no vecām kinofilmām.

Tālāk dziesmas “Opium fields forever” teksts:

Opium Fields Forever

Restless journey, silent woe
Crawling, cold sensation
Silk route to damnation
Eurasia's stranglehold

Vi sletter alle spor
Det som gjenstår for å døyve an hunger
hviler på knivseggen som skiller oss ad

Rushing train of thoughts
Forboding the utter sacrifice
By the hands of apparition
I fail to neglect

Slaying the white elephant
Embrace the soil, entrails first
Arms reach for the midnight fix
Opium fields forever

Oblivious to the downfall
You were never out of the woods
The steadfast walk of life
In never shrinking circles

Dødens favntak
Og det uutsagte begrep
Fra menneskets nidrigste time
Til den neste

Servants cut from Megalith
Traversing the gates of sleep
Bring down the obsolete sentiment
Opium fields forever