Pastāstīšu par vēl vienu šizīgu izpildītāju ar nosaukumu Lifelover no zviedrijas. Šīza jau sākas ar mūzikas žanru: Experimental Dark Metal, Black Metal, Depressive Rock, Indie.

Black metal – tie ir ģitāras rifi, kas ilgu laiku maļas uz riņķi.

Depressiv Rock – pirmām kārtām jau vokāls, kas atgādina minotauru uz paģirām. Ja mēģina salīdzināt, tad nāk prātā tādas grupas kā Silencer vai Sopor Aeternus. Arī mīzika nosliecās uz vācu Depressive black pusi, piemēram, Betlethem laikos, kad šie vēl metālu spēlēja.

Experimantal un Dark - viss pārējais, sākot no noskaņas, beidzot ar dažādiem sintezatora efektiem.

Rezultātā šausmīgi jocīgs kokteilis, kas velk jau uz avangarda pusi. Es teiktu tā – vācu gotiskais roks ar metālisku smagnējumu. Spriedumi galvenokārt balstās uz mūziku no viņu jaunākā albuma Konkurs, kurš sākas diezgan raiti, bet ar katru nākamo dziesmu iegrims arvien dziļākā depresijā. Taču lielisku priekšstatu par viņu daiļradi var gūt arī MySpace.

Un tātad šī atkal bija viena varen jocīga grupa. Bet tās parastās bieži vien ir diezgan garlaicīgas.

Nezinu, vai nepārkāpju paša uzstādītus noteikumus, bet “what a hell”, tāpat šinī komūnā vēl nav manītas kaitinošas tendences.

Ir tāda apvienība, kā Tito & Tarantula. Visi taču ir redzējuši filmu “No krēslas līdz rītausmai”? Visi arī zina dziesmu “After Dark”, kuras pavadījumā šinī filmā dejo Selma Hajaka? Vai ne? Tad nu, lūk, paziņošu kaut ko sensacionālu un negaidītu – Tito & Tarantula vispār ir baigi labā grupa, ne tikai ar tām divām dziesmām, kas ir dzirdamas filmā. Tāds viegls, ralaksējošs un interesants ģitārroks. Dziesmu teksti ļoti cilvēcīgi, bet mēdz būt arī pamatīgs melnais humors. Teju mazliet nopietnāka Labvēlīgā Tipa meksikāņu versija. Dīvaini ir tas, ka šī ir praktiski vienīgā šāda žanra grupa, kas man patīk, un nevis tā, ka dažas dziesmas, bet grupas daiļrade kopumā. Neskatoties uz to, ka grupai ir ļoti tipisks amerikānisks skanējums, lai arī ar latīņamerikānisku kolorītu, un nav nekā ārkārtīgi oriģināla arī mūzikā. Ir bijusi doma sameklēt ko līdzīgu, lai būt vēl kaut kas cilvēcīgāks ko klausīties, atšķirībā no parastā repertuāra, bet nav izdevies atrast. Neaizķer.

Tad nu, lūk, Tito & Tarantula ir izlaidis jaunu albumu. Nekādu komentāru par to gan man nav. Ne īpaši labs, nedz arī ļoti slikts. Tik daudz kā atgādinājums par savu eksistenci ar jaunām dziesmām pēc piecu gadu klusēšanas. Tipisks Tito & Tarantula. Viņu mājaslapā var noklausīties dažas dziesmas no jaunā albuma, kā arī noskatīties mazliet cinisku video par tā tapšanu.

Ir tāda zviedru mūziķu apvienība kā Zavod. Tas, ko viņi spēlē, varētu nosaukt par vācu industriju. Plašākai publikai saprotamāk būtu teikt, ka kaut kas līdzīgs Rammstein. Vienīgi tas, ka dziesmu teksti nav vācu valodā. Toties vairākas dziesmas ir krieviski, un tieši šis fakts man liekas ir ievērības cienīgs, un atšķir grupu no daudzām citām. Ļoti iepatikās dziesma “Da ili net”. Dikti mīlīgi un smieklīgi likās. :-)

Turpinot iet cauri RSS, uzdūros norvēģu black metal grupai Koldbrann. Spiežu podziņu MySpace, un turpinu savu darāmo. Mūzika man patīk, jo nu diezgan tipisks mid-tempo norvēģu “bleķis”. Bet tad manu uzmanību piesaista viena frāze. Tā nav nedz par sātanu, nedz par kristiešu nogalināšanu, bet gan “Slaying the white elephant”. Pilnīgā neizpratnē metos meklēt dziesmas tekstu, un pēc dziesmas nosaukuma es saprotu - tur tik tiešām ir vieta arī “baltajam zilonim”, ko nākamajā brīdī arī apstiprina frāze “Strawberry Opium fields forever”. Ne brīdi nešaubos, ka šai apvienībai no Bītlu daiļrades ir tuvi ne tikai “zemeņu laiki”, bet arī “Lūsija ar dimantiem”. Pats dziesmas teksts, kas ir daļēji norvēģu, daļēji angļu valodā, to vēl vairāk apstiprina.

Bet, kas attiecas uz “balto ziloni”, tam ir potenciāls kļūt par spārnotu frāzi, līdzīgi kā izteicieni no vecām kinofilmām.

Tālāk dziesmas “Opium fields forever” teksts:
( tālāk... )

Witchfinder General ir izlaidusi jaunu albumu! Kā rādās šie ir atkal apvienojušies 2006. gadā, kopš izjukšanas 1984. gadā. Pats es par šo grupu arī zinu vien tik daudz, ka uz šiem bija “pavilcies” viens smagās mūzikas aktīvists ar stāžu. Taču par cik šīs grupas vārds ir aktualizējies atkal, nolēmu kaut ko no tā ievērtēt, tāpēc iegāju viņu mājas lāpā. Pirmā dziesma, ko es noklausījos, izsita vienkārši korķus – Free Country. Kas viņiem raksta tekstus?!!! Kivičs?

Tālāk dziesmas Free Country teksts:
( tālāk... )

MySpace var noklausīties grupas (cik nu var viena cilvēka projektu saukt par grupu) Dimaension X albumu I am Become Daevel. Spēlē šī grupa simfonisko progresiju, kas epizodiski atgādina, gan Dream Theater, gan Emperor (sintezatora daļa). Liels pluss manā skatījumā ir tas, ka mūzika ir pilnīgi instrumentāla, lai gan spriežot pēc informācijas šeit, ir visas iespējas pieteikties par teksta autoru un vokālu. Ja nu kādu interesē. :) Vienīgais trūkums, manā skatījumā, ir nedaudz sintētiskā skaņa.

UPD: http://freemetalalbums.wordpress.com/?s=Dimaension+X (lejuplādējam par velti un pilnīgi oficiāli)

Nenoturējos, lai šo neieliktu. Fanīga dziesma. Tematika gan ir ļoti tipiska ukraiņu NS, bet izpildījums liek ieķiķināt.
Tai pat laikā dziesma ir ģeniāla savā vienkāršibā. Tāds NS Black/Punk ar Rammstein sintiņu.

Kā jau attiecīgās mūzikas klausītājiem sen zināms, pirms laba laika no Nightwish ar lielu blīkšķi tika padzīta soliste Tarja. Bet zārx jau nevar palikt tukšā, tā nu džeki ir atraduši jaunu dziedātāju, kuras balss dzirdama jaunajā singlā no albuma "Eva". Man jau šķiet, ka nav ne vainas.

Salīdzinoši sena dāņu grupiņa, kuras dalībnieki patīkamas elektronikas ar folka elementiem pavadībā ļauj sievietei dāniski meditēt par senajiem, labajiem laikiem, kad netālu no karaļu pilīm varēja satikt kailas elfu meitenes:

No 1997. gada albuma "Mark II":
Sorten Muld - Jeg kan se på dine Øjne at Du har en Anden kær
I Can Tell by Your Eyes That You Have Another Love, 5:12, 2.5 mb wma

Sorten Muld - Som Stjernerne på Himlens Blå
As Stars up High, 5:15, 2.5 mb wma

dzeina! Hail!

Laba dziesma...

Bet nu vispār, ja ir vēlme iepazīties ar RAGE [nejaukt ar Rage Against The Machine!] daiļradi - http://www.rage-on.de/
Jādodas uz sadaļu Media. Tiesa gan, no Lingua Mortis albuma tur nekā nav...

Dikti līdzīga vienai Letiņu dziesmai, tikai nedaudz advancētāka. :)

Во Скорбях - Во Скорбях (2007)
- pirmā daļa
- otrā daļa



funeral folk doom metal no Krievijas

mājaslapa

Labs outro. Ļoti iepatikās.

Grupa skaitoties pazīstamākā folk-rok grupa Krievijā. Man gan viņa ir jaunums, bet lai nu tā būtu. Tādi advancēti Iļģi, lai gan no viņu jaunākā albuma man patīk. Bet nākamās divas man ļoti piedūra.





Grupas mājaslapa

P.S. Sorry, ka nevar atskaņot no Box.net. Īsti nav skaidrs kāpēc tā, bet visdrīzāk saistīts ar aktīvajām izmaiņām viņu servisā.

Vecais labais Tiamat. Ar uzsvaru uz "vecais", jo ir viena no daudzajām grupām, kas sāka ar death, thrash vai black, pirms sākt aizrauties ar kaut ko progresīvu un kāpt uz profesinālās mūziķu taciņas. Tikai atšķirībā no daudziem citiem, Tiamat neizklausījās pēc vieniem no daudziem, un man personīgi viņu "Clouds" periods patīk daudz vairāk par to, kas ir tagad.

Rivendell puksta iespaidā un specveltījums tiem, kas kategoriski atskatās atcerēties šos dzirdējuši.

Austrijas folk/viking– metālista Falagara projekts Rivendell, informācijas meklēšana par kuru, pateicoties izteikti neveiksmīgajam nosaukumam, internetā ir visai apgrūtināta. Spēcīgas, pat lipīgas melodijas un skanīgs vīra vokāls tiek organiski papildināti ar Sarumana cienīgu melodisku ķērkšanu, kas dīvainā kārtā negriežas ausīs (kaut gan var prasīt nelielu pielāgošanos no klausītāja).

Rivendell – Dragon's Lair (no Elven Tears)
Rivendell – Rivendell (no Farewell / The Last Dawn)

Par cik šai kopienā ir tāds klusums, atļaušos pats atkāpties no saviem noteikumiem.

Un kamēr vakardienas "gars" nav izgājis, tikmēr lai turpina skanēt U2.

Metallica šādā kvalitātē vēl nebiju dzirdējis. Saucās tas viss ārprāts "The Blackest Album: An Industrial Tribute to Metallica, Vol. 2" un pirmā dziesma no tās.