29 April 2012 @ 11:37 pm
Ir pļekš, lai dzīvo pļekš!  
Jā, ir mežā. Galīgā. Smadzenes netiek izmantotas un veselā saprata klātbūtne ir nopietni apšaubāma. Tā ir interesanta izvēle- būt mazliet egoistei un pabaudīt dzīvi vai arī vākt sevi kopā, cerot, ka tā būt pareizi un es nesalūzīšu.
Es gribu un man vajag. Bet es atkal nedomāju par sevi, mazais muļķagabals tāds.

"Manas domas un lūpas
Tik pie ābola rītos un vakaros tiecas.
Un varbūt pat labi,
Ka nekad līdz tam arī neaizsniedzas."
/Prāta Vētra/

Tu saki?