es vakar gandriiz sevi nositu... uh.. cik shausmiigi gruuti, kad nav draugi apkaart. cik labi vakar bija iziet pastaigaa.. man shkjiet, ka es driiz saakshu ljoti biezhi staigaat liidz vairs nejutiishu kaajas... gruuts laiks, kad nav draugu!
gruuti iet uz universitaati, gruuti seedeet un maaciities, jo tu zini, ka nekaa vairaak bez taa tev nav. cilveekam nav labi buut vienam, jo es esmu sev jau sen apnikusi. pareekjinaaju shis ir ilgaakais laiks ko es esmu pavadiijusi projaam no maajaam... bet shis ir tikai saakums.
pa nakti man raadiijaas murgi, kur edupuiks nomira, man bija jaabrauc uz ameriku, kaut gan es ljoti negribeeju un visi draugi lidostaa man daavinaaja nesmukas smarzhas
par laimi rudens veeljoprojaam te ir, ne minjas no sniega. apsveicu sevi!
un veel, man ir sliktas attieciibas ar otro meiteni no Latvijas... tieshaam.. un man neko negribas dariit lai taas uzlabotu, es esmu nogurusi no sevis, no vinjas, no savas istabas, no visa, es gribu skriet.