tāda nesteidzīga novakare, ja vien es zinātu kā sauc šo laukumu,bet es šeit vēl atgriezīšos, sēdēšana "jaunajās mājās" bija pārāk nomācoša,nācās pārcelties uz vecpilsētas soliņa un ir tāda nemierīga sajūta- Every passing minute is another chance to turn it all around, es domāju, ka pārāk maz atļaujos, es tikai netieku skaidrā ko tieši, vakar viens draugs teica, ka mana braukāšana atgādina vientuļa cilvēka bēguļošanu pašam no sevis.tā nav,es nezinu no sevis neaizbēgt.uz blakus soliņa vārtās slovāku pārītis,milzumdaudz fleshbeku, pirmā diena šajā pilsētā, bet man jau šķiet, ka ilgāk par trim mēnešiem es šeit nepalikšu. savādi, ka bratsilava man atgādina milānu. šis laukums tāda sajūta ka šeit reiz būts. es redzu sevi sēžam laukuma otrajā pusē rokās turot papīra turzu ar karstiem, kraukšķīgiem kastaņiem....
nākamreiz pārvākšos uz ofšoriem,ar tevi. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
