Nostājas var patikt vai nepatikt, saprotams, ja pats īsti neko neesi redzējis, tad apnīk, ka kāds atkārtojas, sakot visu to, ko esmu teikusi par šejieni te iepriekš (balstoties uz Eiropu, kurā mēs tā kā jau laiciņu skaitāmies?), katru dienu no jauna - jau līmenis, ka pasniedzēja klausulē nezina, smieties vai raudāt, ka atkal normāli, neviena nesodīti nokrāptas summas, atņemot atalgojumu, protams, darba darītājiem. Augstskola, vienalga, kura - tā ir valsts valstī. Valsts šajā valstī - iedomājieties paši, kas tur sanāk. Kas ir tavi draugi? Tie ir tie, ar kuriem tev uz to brīdi ir kaut kas kopējs. Labi apzinos, ka vārīšanās nebeigsies, kamēr uz brīdi (?) neatpūtīšos no šejienes. Ir sakāpis, tas fakts. Nu nekas. 26. augusts jau... pēc trim nedēļām. Jēziņ. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |