| Atkal sapņi |
[Nov. 6th, 2004|10:15 am] |
Redzēju sapnī jau mirušo vecmammas māsu (A). Situācija bija diezgan tipiska. Beidzās kaut kāds tusiņš, visi aizgāja mājās, bet uz galda palika neizdzertas vīna glāzes. A pa fikso ņēmās glāzes tukšot. Izdzer visu un prasa man vēl. Es saku, ka viņai pietiks. Būs kā parasti - atkal kritīs no beņķa nost.
Vadu sakot, pamatīgi strīdējāmies. Tieši tā, kā parasti notika viņai dzīvai esot.
Viņai makten patikās iešmigot, taču cik nu vecs un pusparalizēts cilvēks var turēt (pēc insulta viņai laba puse tā arī palika puskustīga. Staigāja tikai ar kruķiem)... Vienmēr pēc tam krita zemē no beņķa. Un viņa tak smaga - kādi kg 100!
Viens bija īpašs gadījums. Šī pa kluso atrada ledusskapī nosleptu citronu rūgto. Puspudele apmēram bija palikusi.
Sākumā nepiefiksējām - ko viņa tur virtuvē kakta tup... ;)
Kamēr polšs tuks gan. Pati galīgi šķība. Oma beidzot pamanīja un sāka savu māsu strostet un triekt uz gultu.
Nu labi, šī iešot ar.
Oma dod šai kruķus.
A saka - ai!
Atmet ar roku un iet tā pat.
Nu - sak viens cilvēks, ka alkohols cilvēkam nāk par sliktu!
Te jau Jēzuliņa cienīgi brīnumi sanākuši.
Vienīgā nelaime, ka pēc kadiem 10 metriem A atcerējās, ka nevar paiet. Nu vai arī vienkārši dzēruma kāja sametās.
Nobaukšķēja zeme ka vai nu!
Pēc tam nācās pāris stundas pacīnīties, kamēr tika augšā :)
Neviens taču nevarēja viņu piecelt.
ai, bet tas jau vecs stāsts. |
|
|
