Viņam bija vājība uz mazām meitenēm. Bet, Jā, tas nebija iemesls, kāpēc slīdenis... Cik dīvaini. Šis steriotpiskais vārds bija atgriezies. Lielais, ļaunais.... Nē, nē, tas viņam īsti vairs nepiestāvēja. Viņš taču nebija nedz liels, nedz ļauns. Nu labi, pa visam noteikti viņš nebija liels. Kalsnais ķermenītis kā pakaramais nesa drēbes. Pirkstiņi smalki, smalki. Nez vai rociņas spēj noturēt ko smagāku par „šotiņu” un, ja vēl cigarete, tad vispār delna kā vītis zieds noliecās gar sāniem. Pie lūpām nepievilks. Nu kur gan šeit vēl ļaunumiņam pieķerties? Tikai smaidam lūpās vieta.