| |
[Aug. 15th, 2009|07:28 pm] |
| [ | mood |
| |  bouncy | ] |
| [ | music |
| | tenacious d - tribute. | ] |
Es nezinu, ko darīt. Kaut kāds strupceļš. Vai vienkārši ceļa galš, kuru negribas ieraudzīt. Vienmēr viens un tas pats. Cik cilvēks no sevis var prasīt, lai nekļūtu mūžam sevi visupēdējā vietā liekošs? Un kas īsti ir kompromiss? Kad kā pokerā ir all in un tad vienreiz visu paņem viens, otreiz otrs vai tad, kad vinnestu dala uz pusēm un abi var priecāties kopā? Es ļoti ceru, ka otrais, jo pretējā gadījumā man ir galīgi sajāta pasaules uztvere, kas tad piš gan mani pašu, gan apkārtējos. Fuck this!
Nujā, es spēlēju pokeru, dzeru kokteilīti, noskatījos confessions of shopaholic un gaidu, kad visi ies čučēt, lai es varu brīvāk dzīvoties. |
|
|
