Pieskaries vēl nedaudz maniem krūtsgaliem, viegli paberzē ar īkšķi. Es guļu ar sastrādātām rokām, kuru virsu klāj ziemas smilšpapīrs, es vēl neesmu mazgājusies, ir auksti, un dzīve izdeldē manī arvien jaunus caurumus, audums kļūst plāns un caurspīdīgs, viss ir tik neizturīgs. Tikai tavas rokas kā virve, cieši savīta no izkaltušas zāles kumšķiem, piesien mani šai palojošajai realitātei.