Dienas prieciņi - Hate, hate, hate

Es visu vakardienu un vēl šorītu esmu riktīgi izbesījusies, jo ar maniem radiniekiem nekad neko nevar sarunāt, ja vien tie nav viņi, kam kaut ko vajag, turklāt situācija, kad pats jūties bezspēcīgs ir ļoti stulba - būtu man mašīna, es jau sen to ar prieku būtu izdarījusi, 50 kg nemaz nevar būt tik traki daudz, turklāt tad man nebūtu jāgaida nedēļa, lai uzzinātu, ka no tā visa nav jēgas.
Turklāt vēl m. ierosina, ka varbūt vispār nemaz nevajag, paldies, tā būs jau vismaz trešā reize kad kaut kas, tam rūpīgi veltījot laiku, ir izvēlēts, un tad nemaz nenopirkts.