(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
25.- Aug- 2010 | 07:57 pm

Gandrīz aizmirsu, līdz pati iesmējos. Es reizēm tiešām biedējoši smejos. Nu brīžos, kad neviena nav mājās vai kad pārāk iegrismtu tajā ko skatos/lasu. Man pat pašai mazlietiņ bail sametās vakar. Un jocigi arī. Tagad saprotu, kā jūtas pārējā famīlija, kad izdzird mani smejamies.
Nu tā skaļi un pēkšņi un reizēm ar visai izteiktu "ha-haha" dzirdamu vai pat ļaunuma nots pieskaņu. Tas atkarīgs gan no tā ko skatos. Nu es tā vienkarši to atcerējos, izdomāju ierakstīties. Jep.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {0}