LE PONT DES ARTS
« previous entry | next entry »
Sep. 22nd, 2006 | 01:07 am
Eižena Greena filma
bija lieliska Mary J pavadībā īpaši
jauns un precīzs tēlojums,
viktoriāniskie dialogi mūsdienu scenogrāfijā
par mūsdienu kultūras dzīvi,
kas spiesta mirt, jo nesaprasta
par Tevi, kas vienkārši grib dzīvot
un būt un ilūzijām un meliem
kas stirpākais spieķis, lai ietu
uz priekšu
pāri tiltam
pāri upei
mana vienīgā arsenāla filma šogad
ak, bet lieliski
Rokamadūrs arī
un tad gājiens pa Tērbatas ielu
un sarunas gari distancēti sausi analizējošas
Filmas centrā ir aizkustinošs un vienlaikus neiespējams mīlasstāsts. Baroka dziedātāja Sāra un neveiksmju mocītais literatūras students Paskāls, kuri nekad nav tikušies, dzīvo līdzīgās pasaulēs – abi ir melanholijas pilni un jūtas nesaprasti attiecībās ar tuvajiem cilvēkiem. Pēc tam, kad Sāra beidz savas ciešanas, ielecot upē no Mākslu tilta, viņas balss nelaimīgo Paskālu izglābj no pašnāvības. Uz šā paša tilta, kur dzīve un nāve sastopas, viņiem lemts vienam otru atrast.
Kopš apmeties uz dzīvi Francijā, filmas režisors Ežēns Grīns aizraujas ar lugu rakstīšanu un pats atzīst, ka ir pārņemts ar pretrunu un paradoksu pilno 17. gadsimta baroka estētiku.
Eugene Green
ASV dzimušais Ežēns Grīns, kas Parīzē dzīvo “kopš laikiem, kad dinozauru kakli vēl bija pietiekami lokani, lai plūktu lapas no koku zariem”, un apgalvo, ka angliski runāt nemākot, par savām autoritātēm kino atzinis Robēru Bresonu un Mikelandželo Antonioni (pēdējo īpaši par viņa 1964. gada filmu Sarkanais tuksnesis). Pats par kinorežisoru viņš kļuvis tikai 50 gadu vecumā, 1999. gadā uzņemot filmu Katru nakti (uz ekrāniem nonākusi pēc diviem gadiem).
FILMS
2001 Every Night
2002 The Word of Fire
2003 The Living World
2004 The Bridge of Arts
2006 The Signs
bija lieliska Mary J pavadībā īpaši
jauns un precīzs tēlojums,
viktoriāniskie dialogi mūsdienu scenogrāfijā
par mūsdienu kultūras dzīvi,
kas spiesta mirt, jo nesaprasta
par Tevi, kas vienkārši grib dzīvot
un būt un ilūzijām un meliem
kas stirpākais spieķis, lai ietu
uz priekšu
pāri tiltam
pāri upei
mana vienīgā arsenāla filma šogad
ak, bet lieliski
Rokamadūrs arī
un tad gājiens pa Tērbatas ielu
un sarunas gari distancēti sausi analizējošas
Filmas centrā ir aizkustinošs un vienlaikus neiespējams mīlasstāsts. Baroka dziedātāja Sāra un neveiksmju mocītais literatūras students Paskāls, kuri nekad nav tikušies, dzīvo līdzīgās pasaulēs – abi ir melanholijas pilni un jūtas nesaprasti attiecībās ar tuvajiem cilvēkiem. Pēc tam, kad Sāra beidz savas ciešanas, ielecot upē no Mākslu tilta, viņas balss nelaimīgo Paskālu izglābj no pašnāvības. Uz šā paša tilta, kur dzīve un nāve sastopas, viņiem lemts vienam otru atrast.
Kopš apmeties uz dzīvi Francijā, filmas režisors Ežēns Grīns aizraujas ar lugu rakstīšanu un pats atzīst, ka ir pārņemts ar pretrunu un paradoksu pilno 17. gadsimta baroka estētiku.
Eugene Green
ASV dzimušais Ežēns Grīns, kas Parīzē dzīvo “kopš laikiem, kad dinozauru kakli vēl bija pietiekami lokani, lai plūktu lapas no koku zariem”, un apgalvo, ka angliski runāt nemākot, par savām autoritātēm kino atzinis Robēru Bresonu un Mikelandželo Antonioni (pēdējo īpaši par viņa 1964. gada filmu Sarkanais tuksnesis). Pats par kinorežisoru viņš kļuvis tikai 50 gadu vecumā, 1999. gadā uzņemot filmu Katru nakti (uz ekrāniem nonākusi pēc diviem gadiem).
FILMS
2001 Every Night
2002 The Word of Fire
2003 The Living World
2004 The Bridge of Arts
2006 The Signs