Nelaimīga iemīlēšanās tomēŗ sucks un vispār nafig vajadzēja iemīlēties, ir reizēm lietas, par kurām tu reāli nesaproti: nafig. Un tāda lieta ir ar A. Es tiešām ļoti priecājos un pateicos, ka 2019. decembrī viņu satiku, ka pavasari/vasaru mācījos pie viņas dziedāt, ka runājām par dzīvi, ka redzēju, ka ir iespējams lielas personības arī reāli satikt, bet nu nevajadzēja man, teiksim, nevis visu sačakarēt (jo zb arī sevi pie visa vainot), bet vienkārši iemīlēties un, tādējādi..visu sačakarēt. No otras puses, ko visu? Cik reižu nav pierādījies, ka ir satikšanās, kuras notiek tikai uz laiku. Protams, daudz vieglāk ir, man no draugiem, nevis sirdsākiem atvadīties. Ir draugi, ar kuriem esmu 100x ilgāk pazīstama, nekā ar A, bet kuru prombūtne nepietrūkst. A kā sirdslietas, tā uzreiz jāņem bezmaz virve.
Šorīt bija divi dievkalpojumi un vienas kristības Maestro baznīcā, iedod notis, nolasu no lapas dziedot, spēlējot un uzreiz harmonizējot.
Un? :)