Spilgti atceros to momentu, kad ielīdu iekšā vienā telpā, tur trīs televizori, katrā no tiem redzams kā cilvēki klapē paklāju. Sapratu, ka kaut ko savā dzīvē daru nepareizi, jo esmu ieradies uz kaut ko tik nejēdzīgu. Steidzīgi pametu telpu. 

Patiesībā vislielākā izklaide bija brīdī, kad atradu tukšu sienu, stāvēju un skatījos tajā, bet cilvēki, kuri nāca iekšā rūmē cītīgi grieza galvas, lai redzētu, kas tur tik interesants. Pārtiku no viņu vilšanās.