ludza -

ak dievs, es nespēju. es atkal vienkārši izkūstu. tas vienmēr notiek pilnīgi vienādi, es vienmēr domāju, ka es to jau zinu no galvas un man vajadzētu arī nofiksēt brīdi, kurā tas sākas. bet, sasodīts, es katru reizi to palaižu garām! man vienkārši iestājas panika. meitēn, tu taču esi gudra, bet kā tu vari pati sevi tā mocīt, kā?? sasodīts, vai man tiešām ir tik plāna āda, ka es tik spēcīgi reaģēju uz pasauli? jeb varbūt man vienkārši ādas nav vispār?? visi nervu gali ir pilnīgi atklāti, izritināti uz galda, lūk, ņemiet un raujiet, jā, jā, raujiet manus nervus un raustiet mani kā lellīti. viss.

p.s. un tad vēl arī tu, tu ņem un piedāvā man darbu. vai tu gadījumā kādu nezini, bla, bla, bla, lai gan skaidri zini, ka es meklēju darbu. tava draudzene ir stāvoklī, bet tu man sūti īsziņas un meilus. ei, tu pat zini, ka es esmu iepazinusies ar tavu draudzeni. viņa ir ļoti jauka, starp citu, bet tu esi īsts cūka, tā pret viņu izturēdamies. un tagad es reizēm iedomājos par tiem īstajiem vai neīstajiem cilvēkiem. vai tad, ja es būtu stāvoklī, vai tu arī atteiktos ar mani kopā dzīvot un pateiktu, ka nekad neprecēsi? nezin kāpēc man liekas, ka tā vis nebūtu. un ne jau tāpēc, ka es esmu iedomīga, ka es iedomājos, ka varētu tevi mainīt. nē, nē. es vienkārši nekad nepieļautu tādu situāciju, ka tu pret mani tā izturies. un tieši tāpēc jau es esmu tev interesanta, vai ne? bet tā jau ir vienmēr - ar to savu "nekad nelaidīšu sev nevienu klāt" es izdaru tieši pretējo - tā vietā, lai tā cilvēka interese par mani mazinātos, notiek tieši pretējais. ārprāts, man vienkārši beidzot jāpasaka arī šim, ka NĒ, NĒ, NĒ, skaidri un gaiši.