| |
[Mar. 12th, 2017|03:22 pm] |
Atstumtība - no sava dzimuma vecākiem - bēglis, bailes no panikas
Pamestība - no pretējā dzimuma vecākiem - atkarīgais, bailes no vientulības
Pazemojums - no mātes - mazohists, bailes no brīvības
Nodevība - no pretējā dzimuma vecākiem - kontrolējošais, bailes no šķiršanās, atšķeltības
Netaisnība - no sava dzimuma vecāka - stingrais, bailes no vēsuma attiecībās
Manas dominējošās traumas bija/ir atstumtība no tēva un pamestība no mātes, attiecīgi padarot mani par bēgli un atkarīgo. Būtībā esmu sapratis, ka mans tēvs bērnus nemaz nevēlējās, vismaz ne vīriešu dzimuma bērnus. Un vecāku attieksmi jūt pat zīdainis. Bet pamestību no mātes es piedzīvoju, kad mani ielika slimnīcā. Atstumtība no pamestības atšķiras tā, ka atstumtība ir, kad tevi atstumj par to, kas tu esi, bet pamestība ir, kad tevi pamet apstākļu dēļ vai nepieņem to, ko tu dari (nevis to, kas tu esi).
Bēglis man izpaužas, kad jāuzstājas lielas publikas priekšā, jākomunicē ar draudzeņu/sievu vecākiem, vai, ja būtu jāuzrunā cilvēki uz ielas un kaut kas viņiem jāpārdod/jāreklamē u.c. Šādās situācijās es it kā vēlos pazust/nebūt vai būt neredzamāks. Tas mani pavadīja kopš agrākās bērnības, kad es baidījos pat spēlēties ar citiem bērnudārzā t.i. vnk būt. Pēc tam man tas izpaudās skolā līdz es pamēģināju narkotikas un tas manī kaut ko atvēra un liela daļa šīs traumas tika dziedināta.
Atkarīgais man izpaužas kā vēlme pēc morāla atbalsta vai klātbūtnes, lai varētu kaut ko pasākt vai pabeigt. Piemēram, man ir daudz vieglāk strādāt lauku saimniecībā, ja mājās ir sieva, nevis kad esmu mājās pilnīgi viens. |
|
|
