| Uzspēlēsim Skotlandjardu? |
[22. Jan 2011|16:56] |
| [ | Mūzika |
| | Maybeshewill - To The Skies From A Hillside | ] |
Ņemot vērā manu nožēlojamo studiju grafiku (tikai divas dienas nedēļā), tad man ir atbrīvojušās nedēļas nogales un es jau varu braukt piektdien uz Koknesi dzert/atpūsties. Vakardien beidzot pa ilgiem laiku laikiem aizgāju ar vietējiem keksiem padzenāt bumbu ar kājām. Pēc pusstundas jau likās, ka sirds izkāps ārā, bet nu spējām 2h nospēlēt, tad vēl kaut kāda stulbuma pēc izdomāju, ka jāaiziet uz stundu atdot pēdējos spēku svaru zālē. Nu, neko, atvilkos ar pēdējiem spēkiem uz māju, tad jau visi ir sarunājuši, ka skotlandjards jāspēlē šovakar. Es, protams, kā mieru mīlošs zvērs piekrītu mierīgam 5dienas vakaram. Tad devos uz Kokneses megaveikalu Maxima, lai pie alkohola plaukta varētu satikt visus savas paziņas. Izrādās, ka mazais Pičs ar Dagoru jau izlēmuši, ka mums (tai skaitā arī man) būs jādzer zaļais leišu balzāms, es, protams, parādīju raksturu un teicu pārprasīju vai nebūs par maz. Dagors jau atbild, ka nevajag jau piedzerties. Nu, neko paņemam 1l un dodamies pie kases, ņemot vērā, ka plkst. jau bija 21:55, tad tur sākās Cietā rieksta cienīgs trilleris, jo mūsu valsts likumdošana ir iekārtota tā, ka pēc plkst. 22:00 visi vai nu meklē rezerves vai arī finansiāli atbalsta vietējās točkas - ne jau kādu tas atrunās dzert. Bet nu strādāja viena kase un rinda jau stiepās uz kādiem 8 cilvēkiem, kuriem visiem rokās ir alkohols. Mums priekšā stāvēja viens pārītis - uz gadiem 50 varbūt, kuri pirka visādus rīsus, maizes u.c. pārtikas izstrādājumus, bet pamanot mūsu acīs bailes no laika laipni palaida mūs priekšā. Neko, priecīgi virzamies, tad Dagors paprasa kasierei mazo Chesterfieldu, kas loģiski neatrodas pie šīs kases, tad kasiere izpilda visus normatīvus - t.i. aizslēdz kasi, izvelk atslēgu, lēnām dodas pie citas kases, sameklē to paciņu, lēnām ievada cenu. Pa to laiku es jau dzirdu no rindas vidus izskanam: "Dagor, tu es kretīns!" utml. saukļus. Paskatos - mana kaimiņiene Karīna. Nu, izdomājam pagaidīt vēl tās atlikušās 3min paskatīties, kuram šodien būs ballīte, kuram nē. Niknās lamas laikam iedvesmoja kasieri strādāt apmēram 5x ātrāk nekā pa dienu un diemžēl visi paspēja nopirkt alkoholu laikā. Neko, gājām apbēdināti projām, aizbraucām līdz pirtiņai, sākām spēlēt to galda spēli. Angīns visiem nozīmējās, ka viņš kā mr. x aizmuks no visiem utt. 11. gājienā viņš apvainojās. Noķērām. Nu, neko zvana Kāpiņs no kaimiņu mājas - Karīna tur svinot dzimšanas dienu, vai mēs gadījumā negribam atnākt ciemos - tad precizē, ka mums jāatnāk. Sakam, ka jā - aiziesim. Tad izdomājam, ka uzspēlēsim drusku poļu duraku, tad pēc pusotras stundas atcerējamies, ka jāaiziet ciemos. Aizejam tur, apsveicam un vēl apsveicinamies (nu kaut kādas liekas darbības), kamēr es tur pētu cilvēkus, tikmēr Dagors jau paspējis uzskriet augšā un sākt spēlēt kārtis uz naudu. Nepaiet ne pusstunda, kad jau prasa vai es varu viņam aizdot skaidru naudu. Man jau, protams, nav žēl skatīties kā cilvēks ir iegājis azartspēlēs un aizdodu viņam. Pasmējos kā Karolīnai (ne Karīnai) sit kanti vienlaicīgi 3 vīrieši, varbūt tā viņai arī vajag. Bet mati viņai smuki bija sakārtoti. Tad vēl pārrunājām vecos laikus ar Piču, kad mēs vēl varējām izdzert 2x vairāk nekā tagad un 7 čīsburgerus apēst bija nieks. Tad ap 4 no rīta tā kā grasījāmies mukt projām, bet Dagors sauca, lai pagaidot viņu, viņš arī tulīt iešot uz mājām. Atteicām, ka negribās īsti gaidīt un tad viņš atteica, ka Matīss drusku vēlāk iešot uz mājām, tad lai negaidot - nevajadzēs paturēt rociņu līdz mājām. Rīts/diena - 12:00 zvana Dagors un prasa, kur esmu, ko daru. Šoreiz neko nejaucu un jutos diezgan cilvēcīgi - atbildu mājās, guļu. Šis bļauj: Pie tehnovikinga ballīte turpinās, lai es braucot tur, zaļais 999 atkal tiek dzerts. Un es pie sevis padomāju vēl - vai es 30 gados arī tā varēšu vēl. Tagad visas vietas sāp pēc vakardienas halles apmeklējuma un tūlīt iešu vēlreiz mēģināt futbolu spēlēt. Varbūt arī nevarēšu. Esmu noguris. Palieku vājš.
Uz mājām iešot drusku vēlāk, nah. |
|
|
